Kartupeļu raža un kvalitāte lielā mērā ir atkarīga no tā, cik labi augi saņem un izmanto nepieciešamās barības vielas. Lai gan šķietami vienkāršs augs, kartupelis ir jutīgs pret uzturvielu trūkumu, augsnes pH izmaiņām un nelīdzsvarotu mēslošanu. Efektīva uzturvielu monitorēšana kļūst par būtisku soli ceļā uz ilgtspējīgu un rentablu lauksaimniecību.
Uzturvielu monitoringa nozīme kartupeļu audzēšanā
Regulāra nitrāta (NO₃⁻), kālija (K), kalcija (Ca) un pH līmeņa kontrole augsnē un augu sulā ļauj pieņemt datiem balstītus lēmumus mēslošanas plānošanā. Tas palīdz gan novērst uzturvielu deficītu, gan izvairīties no pārmēslošanas, kas var negatīvi ietekmēt augu attīstību un vidi.
Galvenie uzturvielu ieguvumi kartupeļiem:
- Nitrāts (slāpeklis): nepieciešams auga veģetatīvās masas attīstībai un bumbuļu veidošanās sākumam. Pārmērīgs daudzums var aizkavēt bumbuļu veidošanos.
- Kālijs: veicina cietes uzkrāšanos bumbuļos, uzlabo slimību izturību un sausuma toleranci, kā arī ietekmē ražas kvalitāti.
- Kalcijs: nodrošina šūnu sieniņu izturību, samazina iekšējo puvi un dobumu rašanos bumbuļos, kā arī uzlabo glabāšanas spējas.
- pH: ietekmē uzturvielu pieejamību. Optimālais pH kartupeļiem ir 5,5–6,5. Pārāk skāba vai sārmaina augsne var traucēt uzturvielu uzņemšanu.
Uzturvielu deficīta simptomi un iespējamie cēloņi
Nepietiekama uzturvielu pieejamība vai traucēta uzsūkšanās bieži noved pie redzamiem augšanas traucējumiem un ražas zudumiem. Zemāk apkopoti biežākie simptomi:
- Nitrāta trūkums: dzeltenas apakšējās lapas, palēnināta augšana, mazāka bumbuļu masa. Bieži saistīts ar izskalošanos vai nesabalansētu mēslošanu.
- Kālija trūkums: brūni vai apdeguši lapu gali, vāji kāti, samazināts cietes saturs. Tipiski vieglās augsnēs ar vāju kālija noturību.
- Kalcija trūkums: bumbuļu iekšējā brūnēšana, slikta mizas kvalitāte, augstāka uzņēmība pret slimībām. Kalcija uzņemšanu var apgrūtināt pārāk augsts magnija saturs vai zema augsnes kalcija rezerve.
- Nepiemērots pH: pārāk skāba augsne ierobežo kalcija un kālija uzņemšanu, pārāk sārmaina – samazina slāpekļa un mikroelementu pieejamību.
Mērīšanas metode
Tradicionālie laboratoriskie testi var prasīt vairākas dienas vai pat nedēļas, taču mūsdienās ir pieejamas ātras un mobilas metodes, kas sniedz ticamus rezultātus uz lauka. Ar HORIBA LAQUAtwin mērītājiem iespējams mērīt nitrātu, kāliju, kalciju un pH tieši augsnes šķīdumā vai augu sulā.
Ieteikumi barības vielu vadībai kartupeļu laukos
- Slāpekli ieteicams lietot sadalītās devās, īpaši veģetācijas sākumā.
- Kālija līmenis jāuztur pietiekams visā augšanas ciklā.
- Kalcija saturoši mēslojumi jāplāno laicīgi, ņemot vērā augsnes sastāvu.
- Regulāri jākontrolē pH un jālieto kaļķi (skābās augsnēs) vai sērs (sārmainās).
- Vēlams veikt gan augsnes, gan augu audu testus vismaz vairākas reizes sezonā.
Uzturvielu mērīšana nav tikai laba prakse – tā ir būtisks instruments efektīvai kartupeļu audzēšanai. Regulāra un mērķtiecīga analīze ļauj:
- uzlabot augu veselību,
- samazināt ražas zudumus,
- pielāgot mēslošanu reālajiem apstākļiem,
- ilgtermiņā samazināt izmaksas un uzlabot rentabilitāti.
Kopā ar precīzās mērīšanas rīkiem, piemēram, HORIBA LAQUAtwin, ikviens audzētājs var ieviest uz datiem balstītu saimniekošanu – gan nelielos dārzos, gan lielražošanā.
Ja vēlaties uzzināt vairāk par uzturvielu mērīšanu un piemērotākajiem instrumentiem kartupeļu un citu kultūru audzēšanā, sazinieties ar mums!
